Rīga, 27.febr., LETA. Pēdējo nedēļu notikumiem Latvijas finanšu sektorā, tostarp pašreizējai komercbankas “ABLV Bank” situācijai, jākļūst par “modinātāja zvanu” citām Latvijas finanšu iestādēm naudas atmazgāšanas shēmu un koruptīvu darbību izskaušanai, uzskata finanšu nozares speciālists, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “Indexo” izpilddirektors Toms Kreicbergs.
Viņš aģentūrai LETA norādīja, ka viņam nepiemīt liela pieredze ar dažāda veida likvidācijas procesiem, tādēļ viņš “ABLV Bank” lēmumu par pašlikvidācijas procesa uzsākšanu atturējās plašāk komentēt. Tomēr viņš norādīja, ka iepriekš savā blogā izklāstījis viedokli par “ABLV Bank” situācijas ietekmi uz Latvijas banku vidi un ekonomisko situāciju.
Eksperts blogā norādījis, ka pēdējo nedēļu notikumi varētu kļūt par pozitīvu pagrieziena punktu Latvijas finanšu sistēmas vēsturē, ja Latvijas banku, it īpaši “nerezidentu” banku sektorā, tiks veiksmīgi ieviesti augstas kvalitātes pret naudas atmazgāšanu vērsti (“anti-money laundering” (AML)) un terorisma finansēšanas novēršanas procesi. Tomēr, ja tā nenotiks, tad ilgtermiņā efekts var būt pretējs, uzsvēra Kreicbergs.
Viņš norādīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) paziņojums par iespējamām sankcijām “ABLV Bank” saistībā ar naudas atmazgāšanas jautājumiem uzskatāms par ļoti spilgtu piemēru, kā naudas atmazgāšanas un reputācijas jautājumi var atstāt kritisku iespaidu uz bankas likteni. Tas, pēc Kreicberga teiktā, izraisīja bankas dzīvībai bīstamu skrējienu pēc naudas, kas parāda, “cik liela vara pār banku stabilitāti ir jebkurai autoritātei ar skaļu ruporu”. Līdz ar to viņš pauda cerību, ka “FinCEN” paziņojumam bija spēcīgs faktu pamats, kurš nākotnē tiks publicēts.
Lai zinātu to, cik daudz naudas noguldītāji un citi kreditori ilgtermiņā “ABLV Bank” likvidācijas procesa laikā atgūs, ir atkarīgs no tā, cik kvalitatīvs ir bankas aktīvu portfelis, cik liels ir bankas kapitāls, kā arī cik sarežģīts būs likvidācijas process un cik tas izmaksās. Kreicbergs norādīja, ka gadījumos, kad situāciju izraisa krāpšana vai zagšana, prognozes par naudas atgūšanu ir vājākas. Tāpat viņš uzsvēra, ka nav labi, kad krahu izraisa neveiksmīgs aizdevumu portfelis.
Savukārt gadījumā, kad situāciju izraisa bankas reputācijas problēmas, bet tās aktīvu portfelis patiešām ir kvalitatīvs un banka ir labi kapitalizēta, tad prognozes, pēc eksperta paustā, var būt pat daudz labākas. Līdz ar to Kreicberga ieskatā “ABLV Bank” saistībām ir segums, tomēr jāpaiet laikam, lai to varētu realizēt. Viņš arī uzsvēra, ka labi kapitalizētas bankas gadījumā ir arī iespējamas situācijas, kurās visi kreditori savu naudu atgūst pilnībā.
Ņemot vērā minēto, “Indexo” izpilddirektora skaidroja, ka “ABLV Bank” gadījumā ir kritiski svarīgi, lai likvidatori strādātu kvalitatīvi un caurspīdīgi, un saņemtu ierobežotu atalgojumu.
Eksperts pauda cerību, ka pēdējo nedēļu notikumi kļūs par “modinātāja zvanu” citām Latvijas finanšu iestādēm, kuru naudas atmazgāšanas novēršanas procesi varētu būt kvalitatīvāki. “Latvijai jālabo naudas atmazgāšanas centra reputācija – ja tāda nostiprināsies ilgtermiņā, tā var padarīt sadarbības partnerus piesardzīgus ielaisties darījumos arī ar uzticamām Latvijas finanšu iestādēm,” uzskata “Indexo” izpilddirektors.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien, 26.februārī, nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. “ABLV Bank” pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.